Nost ar alu!

(9)

Brīdinu - šis teksts nereti satur nenormatīvu leksiku. Šī ir oriģinālā versija pasūtījuma rakstam, kurš 100% atspoguļo manu subjektīvo viedokli.

-----------

Nu ko – burvīgi, mēs atkal stāvam kārtējo pārmaiņu priekšā. Simts gaišākās galvas ir savākušās, paurbinājuši degunus un izlēmušas atkal kaut ko aizliegt. Bet protams, kad jūs pēdējo reizi esat redzējuši ko konstruktīvu. Nē, tas ir pārāk sarežģīti. Ja reiz nekas cits prātā nenāk, tad sadosimies rokās un aizliegsim pēc plkst. 22.00 tirgot arī alu.
A štob’ ņehuj.

Protams, mūsu visu vissirsnīgākā pateicība par visu pārējo alkoholisko dzērienu tirdzniecības aizliegumu, jā. Good job. Mēs taču redzam, ka žūpība ir mazinājusies, kārtība ielās paaugstinājusies, mazie veikaliņi izputējuši pie velna vecmāmiņas... Speram vēl vienu varonīgu soli!

Protams, jāpiekrīt mūsu svētītajiem Pirmās Partijas pārstāviem, Tā Kunga vārda nesējiem, ka Dieva priekšā visi dzērieni ir vienlīdzīgi, un arī alus IR jāatzīst par alkoholisku dzērienu. Protams! Pamodāties, ja? Sen būtu laiks izbeigt šo dzimumu diskrimināciju, jo kāpēc gan tās sievietes, kam alus nebūt nešķiet “košernijs” dzēriens, nedrīkstētu nopirkt sidru? Kokteili? Vīnu, for chrissake? Bet vai tas atkal ir jādara ar kaut kā aizliegšanu? Kam tas palīdz?

Ziniet, gaišākās galvas – pačukstēšu jums mazu noslēpumu. Normāliem cilvēkiem, kas nav ne rūdīti alkoholiķi, nedz arī fanātiski atturībnieki, šīs jūsu gaišās idejas krīt uz nerviem. Normālais cilvēks nevar turēt mājās bāru ar Glenfliddich, Bacardi un Olmeca (lai katram garastāvokliem kaut kas atrastos). Bet to jau jums laikam pagrūti iedomāties, galvas par gaišām. Normālais cilvēks arī nekad neies pie kaimiņu Saškas pēc kandžas. Tieši šis cilvēks jūs pieminēs sirsnīgiem mātes vārdiem, kad dzimšanas dienas svinībās izrādīsies “par īsu”, kad nebūs iespējams uzaicināt tikko satiktu meiteni vakarā uz “glāzi vīna” (nu tak, tā nereti to sauc!), kad vienkārši būs iestājies “depreņaks” un bezmiegs. Jūs nespējat iedomāties, ka ļoti daudz cilvēkiem vasarā ir tāda smieklīga izklaide – pēc darba aizstaigāt līdz Daugavai, vai vienkārši iziet ārpus telpām un ar lielu baudu izdzert aukstu alu. (Mēģinam sakoncentrēties uz vārdu aukstu. T.i. tikko pirktu.) Jūsu aizliegumi ir pie dirsas alkoholiķiem, kas atradīs vienmēr.

Un vispār – ar kādu gan mitoloģisku nozīmi ir apveltīts šis laiks – 22.00? Jā protams, jebkura kantora žurka, kura atsēž savas stundas no 9.00 līdz 18.00 šajā laikā jau atrodas pie televizora mīkstās čībiņās un skatās Zvaigžņu Fabriku. Bet te es jums atklāšu vēl vienu baisu noslēpumu: cilvēku dzīvesveidi ir apbrīnojami dažādi. Kad jūs sākat darbu – daži to beidz. Daži ceļas pusdienlaikā un strādā līdz pusnaktij. Neesat pamanījuši? Aha, “nado že, a”?!? Un tagad atklājiet man to noslēpumu, ko, savukārt, nespēju izprast es: ar ko pēc 22:00 pirktais alkohols atšķiras no tā, kurš iegādāts 10 minūtes agrāk? Tas tā kā skaitās kaitīgāks? Stiprāks? Atstāj agresīvu iespaidu? Es nesaprotu, varbūt visiem atturībniekiem atturībnieks, viņa narkoloģiskā gaišība Strazdiņa k-gs man, nejēgam, to var paskaidrot?

Ko? Kā jūs teicāt? Lai pasargātu jaunatni? Es pareizi dzirdēju, jūs mēģinat ar aizliegumu palīdzību no kaut kā atturēt jaunatni?? Paši laikam piedzimāt 40 gadīgi, ja? Tad lūk, tā jaunatne, par kuras morālo stāju jūs tā rūpējaties, var arī nopirkt savu šmigu 21:00. Viņiem nav jāstrādā, viņus vakarā nekas neierobežo un vispār –vēlakais ap pusnakti viņiem jābūt mājās. Tas ir kaut kas tikpat idiotisks, kā pasargāt jaunatni no Ārkārtīgi Kaitīgās Ietekmes, neļaujot atrasties uz ielas ar vaļēju alus pudeli.

Reiz sen atpakaļ, kad es biju maziņš, mēs ar tēvu bieži gājām uz tagadējo AB dambi, pasēdēt zālītē. Toreiz vēl drīkstēja, toreiz aizliedza citas lietas. Es mācījos dzert no pudeles limonādi Buratīno. Mans tēvs, savukārt, atradās manā klātbūtnē ar “atvērtu alkoholiskā dzēriena iepakojumu rokās”, jeb latviski runājot – dzēra alu. Tāpat es tiku ņemts līdzi uz viesībām. Jāņu svinībām. Reti, bet tomēr – arī uz restorāniem. Un ziniet kas notika? Es nedzēru ne pilītes līdz 18 gadu vecumam un nevis psiholoģiskas traumas vai valsts politikas dēļ, bet dēļ tā, ka vecāki mani tā bija audzinājuši. Bez aizliegumiem.

Tagad, dēļ tā, ka vecākiem bērnu audzināšana ir 3. vietā (1. un 2. ir karjera) jūs liekat ciest man un citiem? Nevar cīnīties ar cēloņiem – cīnamies ar sekām?

Nē, nepārprotiet. Nav tā, ka plkst. 22:30 man sāk trīcēt rokas, lai tikai tiktu pie kādas lāsītes grādīga dzēriena. To es varu izdarīt jebkurā gadījumā – tikai dārgāk un ar nelielām neērtībām. (Pārsteigums? Damit...). Man vienkārši “zajebela” šī mānija “aizliegt, aizliegt, aizliegt”. Nedodiet viņiem ēst – dodiet kaut ko ierobežot. Tad lūk – ieteikšu jums. Pēc plkst. 22:00 aizliedzam tirgot prezervatīvus*. Kāpēc? Nu vei - tā kā mājās nekāda vīna iemalkošana nesanāk, tad tas ir jādara bārā. Un pēc tam jau kam man viņi vajadzīgi – ar taksometru pa mājām, buča uz vaiga, atā līdz rītam, un cauri. Savukārt visi pārējie lai pilda Dižā Eināra demogrāfiskā pacēluma idejas. Nost ar dievam netīkamo kontracepciju, lai dzīvo latvieši Latvijā! Tāpat neaizmirstiet aizliegt arī liķiera konfektes**. Kāds mazgadīgs, nevainības auras apdvests pusaudzis nopirks 10 kārbas, šokolādi izmetīs, bet šmigu izdzers, noies no ceļa un degradēsies. Rūpējoties par tautas fizisko stāvokli, arī čipsu aizliegšana būtu tikai atbalstāma. Uz priekšu!

Tikai atcerieties, ka tai tautai, kam jūs krītat uz nerviem, tas nav vajadzīgs. ZB! Nav vajadzīgs piemaksāt taksometru vadītājiem par šmigas atvešanu. Nav iebildumu pret cilvēkiem, kas atrodas zālājos, jo nešaubos, ka Kalnkaziņa k-gs varētu sarūpēt mums tādus zālājus, kā citur pasaulē. Bērni uz skrituļslidām pie Brīvības pieminekļa šķiet estētiskāki, nekā baltie bleķa stabi ar karogiem. Sidrs nešķiet kaitīgāks par alu. Alus pēc 22:00 nešķiet kaitīgāks par alu pirms 22:00. Alus mājās nešķiet kaitīgāks par alu bārā.

Attopieties! Netraucējiet mums dzīvot, kamēr mēs netraucējam jums! Beidziet krist mums uz nerviem un piedodiet tiem prātā apdalītajiem pensionāriem, kas jūs ievēlēja, jo tie nesaprata ko dara! “V grobu vidaļi” jūsu puspolicejisko, dzīvi un ikdienu reglamentējošo valsts iekārtu! Te ir svarīgākas lietas, ko darīt, nekā jūsu aizliegumi. Nākot klajā vēl ar vienu absolūtu stulbumu, jūs nebūt savu vērtību tautas acīs neceļat. Aizliedzēji, my ass. Marš strādāt!

* Ideja courtesy of Olshteins
** Ideja courtesy of Faustux
Par pārējo tekstu - paldies par iedvesmu tiem mudakiem, kas atkal mēģina sabojāt citiem dzīvi