Valsts svētki, saproties...

(7)

Kārtējais 18.11. Svētki, izrādās. Pa dienu parādījās sajūta, ka nupat ir sākušās mēronīgas militārās operācijas, un lai noskaidrotu, kas tas par troksni - ugunsgrēks pirotehnikas fabrikā vai vientuļš psihopāts tankā Rīgas ielās - tika ieslēgts TV (LTV 7).

Mamma Mia!
Sajūta tāda, ka Latviju apdzīvo maza, agresīva tautiņa, kuru kopā valda pusmilitārs režīms. Ieraugot vidēji pašķidros skatītāju pūļus, atcerējos bērnību, kad skrēju raudzīties uz pa Stahanoviešu (tagad - ļoti atbilstoši atrašanās vietai - Slāvu) ielu braucošos tankus. Bija padomju laiks, bija globāla cīņa par mieru, jebkādiem līdzekļiem, mūsu varoņi bija karavīri un cīnītāji par gaišo nākotni!

Man likās, ka tas ir mainījies. Bet nē vei, tiek demonstrēti mūsu 3 lielgabali, 4 bruņumašīnas un brašie kareivji, kurus acīmredzot uz pohām atsaukuši no zālāju slaucīšanas, saģērbuši un izdzinuši ielās demonstrēt varenību. No vienas puses - smieklīgi, no otras puses - kaut kas man tajā nešķiet normāli.

Taču - es ne par to. Visu šo balagānu aktīvi komentēja divi āksti, kas laikam bija vienīgie, ko par polšu un 10 latiem varēja piespiest strādāt brīvdienās. Tas, ka aiz katra otrā vārda sekoja "emmmm", "ēēēē", "ammmmmm", "āāāāā", utt - ar to vēl varētu samierināties. Kamēr nepamana - uz nerviem nekrīt.

Bet tas KO viņi runāja! Piespiediet viņus izlasīt kaut vienu grāmatu (OK, drīkst avīzi) un aizsūtiet uz kādām 8. klases stundām. (Tur lieciet klusēt un klausīties). Citēju (iespējams mazliet neprecīzi):

Katram no šiem lidaparātiem (helikopteri, 3 gb.) ir savs pārvietošanās ātrums. Ir jābūt profesionāliem pilotiem lai vadītu šos lidaparātus, jo tiem jāpārvietojas vienādā ātrumā, taču katram no šiem lidaparātiem ir savs pārvietošanās ātrums

OK, tas laikam tāpēc, lai katram idiotam būtu skaidrs, bet vai tiešām kāds pieļāva domu, ka N tonnas sverošu bleķa bundžu (pēc dažiem avotiem - miruša tanka dvēselīti) virs pārtūkstoš cilvēku pūļa vadītu neprofesionāļi? Aļļo!

Lai gan tas tikai piesaistīja manu uzmanību. Pēc tam vairākkārt tika piesaukts kāds savdabīgs militārs veidojums - divizions. Pieņemu, ka tas varētu būt līdzīgs divīzijai, bet, acīmredzot, bik' savādāks. Vīrišķīgāks, vai?

Tad parādījās kāds, acīmredzot atkal atdzimis, valstisks veidojums - Čehoslovākija. Ar to man pietika. Cilvēki mīļie, ir valsts svētki, kuru nozīmību es nekādi nemēģinu noliegt. Un tie tiek pārvērsti par jestru balagānu, kuru vēl paralēli mēģina apskaņot divi inteliģencei tuvu stāvoši (jo ir pazīstami ar kādu vidusskolas beidzēju) vārda mākslas speciālisti! Āpāc!

Tāpat mani pārsteidz itentā milzīgā rosīšanās ap salūtu! OK, varbūt pāris gadu senas psiholoģiskas traumas (detaļu nebūs) rezultātā, bet es tomēr nespēju saprast, kāpēc katru gadu nenormāli pūļi laužas skatīties vienu un to pašu, pārrunā, salīdzina... Tādas blīkšķināšans notiek regulāri, man personīgi viņas sen jau ir apnikušas, bet savācamies un šaujam, šaujam, šaujam... Un ne jau patriotiskie latvji aizpilda šo masu, bet pamatā stipri intoksicēti slāvi, kas saskrējuši no mikrorajoniem vēl mazliet iešņabot plašākā kolektīvā! (tā ka neprasiet man, kā patika salūts. Nezinu.)

Tā kaut kā. Burkšķamais gabals jau sanāca, bet nevarēju novaldīties. Priecīgus svētkus!