Nāvinieki embrija stadijā

(8)

Nu kāpēc, sakiet ir tā, ka daži projekti jau ieņemšanas brīdī tiek nolemti neveiksmei? Pie kam tā, ka viss, protams, beidzas labi, bet caur pilnīgu astesgalu?
Vei, teiksim, nolāpītie "XXX" (ļooti lielas kompānijas nosaukums) ielūgumi. Tiek izklāstīta ideja. Tiek uztaisīti dizaina varianti.

Tad piepeši izrādās, ka šie varianti jāprezentē klātienē un uz papīra. 5 minūtes stresa, tiek pieņemts lēmums drukāt ar tintes printeri uz parastā DataCopy papīra, ar roku griezt un salīmēt.

Lieki minēt, ka sajūsmas pilnas ovācijas pirmā prezentācija neizsauc.

Tiek pieņemts lēmums par virzienu un taisīts makets, kas tuvinās realitātei. Tiek sarunāts doties izdrukāt jamo uz laba papīra un lāzerprintera. Sakarā ar katastrofālu interneta trūkumu, šis darbs tiek ierakstīts 2 (divās, katram gadījumam) disketēs.

Abas nosprāgst.

Rallijkross pa Rīgas ielām, ierakstam vēl 2 disketēs un CD (katram gadījumam), aizbraucam, atveram, laimīgā kārtā tas izdodas bez problēmām.

Printeris neizrāda nekādas dzīvības pazīmes, pēc Ilustratora vairākkārtīgiem un uzstājīgiem pieprasījumiem.

Tiek atinstalēts printeris.

Pēc pailga laika un krievu mata enciklopēdiskas antoloģijas nolasīšanas printeris tiek atkal pieinstalēts.

Viņš tik un tā nestrādā.

Pēc pailga laika un krievu mata enciklopēdiskas antoloģijas otrās daļas nolasīšanas tīkla kabelis tiek iesprausts tur, kur viņam jāatrodas, resp. habā, nevis kaut kur zem galda kājas.

Maketi tiek izdrukāti, sagriezti salocīti un laime ir neaprakstāma. Maketi tiek atrādīti "XXX" marketings ir apmierināts un saka lielo Jā. Drukājam.

Liriska atkāpe. Makets satur sekojošas ekstras: 3+3 krāsu druku, lakošanu atsevišķās vietās, 3 bigas/locījumus, 3 perforācijas un līmi.

Izrādījās, ka aizlīmējami - atlīmējamu ielūgumu uztaisīt nevar.

Taisam atplēšamu.

Kad process jau ir sācies, Dārgais Klients maina tirāžu. Nevis 500 angliski un 300 latviski, bet 800 angliski un 100 latviski. Zdrassķe.

Kamēr tas notiek, pasūtījums ir atsviests atpakaļ rindā un laikā, protams, netop.

Tā kā Ļoti Svarīgās kompānijas Ļoti Svarīgajam prezidentam šie ielūgumi ir jāparaksta, tie vēl nesagriezti un nesaperforēti tiek nogādāti uz Ļoti Svarīgo Kompāniju.

Kur pavada, parakstītā stāvoklī, 5 stundas. Par spīti steigai.

Jo tipogrāfijas šoferis ir pa*irsis savu mobilo telefonu un, acīmredzot uz sērām, izlēmis aizdzīt mašīnu uz tehnisko apskati.

5 dienas pēc termiņa, dziļā oktobra naktī, ielūgumi nonāk Ļoti Svarīgajā Kompānijā. Tā kā makets ir pēc principa "nedod dies' milimetru turp vai šurp un vai tas vispār var strādāt??" - Šulcs šajā naktī grozās un redz nelāgus sapņus par to, ka viņš tiek sadalīts 900 gabaliņos, ielikts 900 aploksnītēs un izsūtīts citu Ļoti Svarīgu Kompāniju Ļoti Svarīgiem prezidentiem.

No rīta atskan zvans, kas nevēsta neko labu. Taču ziņas ir divas. Labā un sliktā.

Labā - visi ir stāvā sajūsmā par ielūgumu.

Sliktā. Laikam nepieminēju, bet komplektā ielūgumam nāk mazas tādas lapiņas, kur cilvēciņš atķeksējas, ka ieradīsies, ieķeksē vai viņam vajag viesnīcu, kādu viesnīcu, utt.

Viesnīcas "YYY" cenas, kam jābūt eiro, norādītas latos.

Bet visi ir tik apmierināti ar ielūgumiem, ka nospļaujas, un ar devīzi "S pivom poķjaņet" ņemas visu stūkāt aploksnēs.

Un tad arī saprot, ka mainot tirāžu, ir piemirsts, ka arī lapiņām nupat jābūt nevis 500, bet 800.

Šonakt tiek drukātas lapiņas. Es neticu, ka tas kādreiz beigsies.


P.S. Izsaku visdziļāko pateicību tipogrāfijas "Parks Reklāmai" darboņiem ar Marinu priekšgalā.
P.P.S. Stāsts balstīts uz reāliem notikumiem un jebkura sakritība ar jums vai jums pazīstamām personām ir tikai loģiska.