Daily bla

(4)

Kaut kad dienas vidū pat nagi saniezējās iemest mazu, klusu pukstiņu par to, cik patīkama pārmaiņa no saulainās ikdienas ir kāds apjomīgs tulkošanas darbs. Bet — tā vien šķiet, ka šodien uz klaviatūras nospiests vairāk taustiņu nekā visā tās mūža laika un pirkstu muskuļi tapuši divreiz stingrāki. Kā smejies, tas prieks, ko gribēju paust, bija padsmit notulkotas lappuses atpakaļ un nupat jau acis kubā un vairs nesaprotu, kādā valodā tieši rakstu.

Bet tā redz ir, ka visi jau to angleni zin un prot, bet tikai līdz brīdim, kad vajag zināt un prast.

Bet ko nu te par darbu šai saltajā maija novakarē. Īstenībā gribēju padalīties priekā ar tiem, kas Cibā neieskatās, ka kamēr mēs te visi skumji īdam par pīlēm, kas aizlido uz Maskavu latvju daiļuvēm, kas tā vien snaikstās kādu izsmalcinātu itāļu elektrotehniķi vai galantu britu atslēdznieku pie sāniem dabūt, kolēga Buks nāk klajā ar priekšlikumu tomēr stabilizēt situāciju valstī. Par ko no manis pluspunkts.

Un varētu jau vēl paspriedelēt par un ap, bet klaviatūras pogu spaidīšana jau sāk uzdzīt alerģiju, pret ko laikam nāksies cīnīties tautas metodēm — kādu sveštautiešu alutiņu izlietojot. Tiekamies atkal ēterā!