Mājup un atpakaļ

(7)

Nu re nu. Pēc pilnīgi nepiedodama vairāk kā gada pārtraukuma, Prāgā ir pabūts. Sākumā likās, ka bija vismaz nedēļa par īsu pilnīgai laimei, bet atgriežoties Rīgā un tās reālijās top skaidrs, ka es mierīgi varētu tur nodzīvot vēl gadus 50.

Principā — viss uz vietas.


Iecienītā Viesnīciņa Hloubetinā vēl joprojām godam funkcionē. Saimnieks tas pats, krieviski runā vēl joprojām, cenas nav mainījušās (~22Ls par vienu personu vai ~30Ls par duālo numuriņu. Pameklējiet lētāk!), kā arī, kas nav mazsvarīgi, smēķēt viesnīciņā nedrīkst nekur, izņemot bāru, vestibilu / recepciju, gaiteņus un numuriņu. Nu un pagalmu, protams.

Tika noskaidrots, ka trafikam no lidostas uz centru daudz pareizāka izvēle ir nevis labskanīgais 100. autobuss uz Zličinu, bet gan necilais 119. uz Dejvicka. Jo pirmajā gadījumā līdz centram ir jāciešas pus dzeltenās metro līnijas garumā. Otrā gadījumā jau pēc 3-4 pieturām atskan gaidītais "Příští stanice: Můstek".

Tika padziļināti un rūpīgi izpētīti kalna augšā esošie rajoni — Letniske Sady un Hradčany, kā arī pilij pieguļošās, līdz šim neapgūtās teritorijas, t.i. dārzi, utt.

Jo īpaši labu iespaidu atstāja apstāklis, ka viss smucki zaļo un saulīte silda muguru.



Vēsturiski tradicionālie pirmie pavasara vēstneši — lemuri — ālējas zooloģiskā dārza parciņā.






Beidzot, pavisam netīšām, tika atrasta ieeja mani jau sen interesējušajā Valdšteina pils dārzā, ko rotā līdz šim senākais man zināmais gotisko pokemonu arhitektūras paraugs. (Sk. nelielu fragmentu no.)



Pie Trojas pils bedrē uzstādīts monuments bedrē iekritušajiem.



Pa ceļam uz zooloģisko dārzu tika novērots, ka čehu sabiedrība asi vēršas pret uzvelkamiem mehāniskajiem zēniņiem, kas apdraud pusmūža sievietes.



Tikpat asi sabiedrība vēršas arī pret analfabētismu, konkrēti uzvelkamajiem bērniem, kas neprot pat gramatiski pareizi uzrakstīt uz sienas... paši zināt ko.



Jo kārtībai ir jābūt. Ja suns, tad tā arī rakstīts, ka suns.



Ja smieklīgi, tad tā arī uzrakstam, ka смешно — отпад.



Krogi vēl joprojām tiek izmantoti tam, kam paredzēti, t.i. iedzeršanai un uzsmēķēšanai. Alus cenas, ja protams neietrāpa kādā tūristu aptīrīšanas iestādē, svārstās starp 0.80 un 1Ls, arī noēsties var saprātīgās naudiņās un tā, ka iekšā vairs nelien.



Īsumā — vēl joprojām pieprasu tur politiski / ekonomiski / sociālo patvērumu. Pārsteidzoši, kā cilvēkiem izdodas izdarīt visu pareizi, nevis caur izvadiekārtu, kā mūsu pusē. I love it, I love it, I love it!



---

P.S. Lai nelauztu tradīciju — info tiem, kas kaut kādas traģiskas likteņa sakritības dēļ nav bijuši.

Nauda: Čehu kronas. Vieglākā aprēķinu metode — 100 kronas == 2.50 Ls, 1 Ls == 40 kronas. Piešauties var ātri.

Dzīvošana: Ja ir vēlme, centrā var ieriktēties pa ~90 Eur. Ja domā līdzi un nav slinkums mazliet pameklēt, var ieriktēties krietni omulīgi un daudz lētāk.

Transports: Nostādīts perfekti, jo pirmajā vietā lietotājs. Katram maršrutam tiek norādītas nakts alternatīvas, katrā pieturā ir pulksteņlaiki, virzieni un visas pieturas konkrētajā virzienā ar nokļūšanas laiku minūtēs. Līdz katrai. Pieturai.

Biļete vienam braucienam — 10Kčs, vienam normālam 75min braucienam — 20 Kčs, 3 dienām 220 (ja nemaldos), 7 dienām — 280.

Uzēst: Ap 200 naudiņām par kārtīgu ēdienu, lai gan pameklējot var atrast arī par mazliet virs 100.

Iedzert: Alus, kā jau minēts, ap latu vai viegli zem. Becherovku labāk ņemt veikalā.

Uzpīpāt: Praktiski visur.

Ko redzēt: Pilnīgi visu. Stare Mesto ir viens tūristu pārpildīts atklātnīšu komplekts, vērts izvēlēties Hradčany, Mala strana, Letna un Vyšehrad. (Pēdējā ir viena ellīgi incanta vieta.) Rekomendēju izvairīties no Kārļa tilta, lai saglabātu nervu sistēmas līdzsvaru.

Vai braukt: Obligāti.