Pilnvērtīgai atpūtai

(2)

Tāds kaut kāds nedēļas "vājais gals". Pēc ilgiem laikiem aizpēros uz laukiem, kur izdevās izbradāties pa piesnigušiem mežiem un pļavām, izdzert ar vecmāmiņu lielo "Vadoni" un pāris stundas ar bezcerības izteiksmi sejā nostāvēt uz šosejas cerot sagaidīt kādu transportu uz Rīgu. (Abi lielie satiksmes autobusi, lieki minēt, man pabrauca garām tajā brīdī, kad biju zaudējis pēdējo cerību tos ieraudzīt un sācis čāpot uz Olaini).

Tad paspēju pastaipīt pilsoņu iedzīvi no punkta A uz punktu A^prim, pazaudēt savu somu, atrast savu somu (ūberkruts taksists, no tiesas), labā kompānijā sagaidīt Ķirzakkroga slēgšanu... vārdsakot - var uzskatīt, ka pēc ilgiem laikiem vīkends novadīts pilnvērtīgi.

Kas pats gaumīgākais - šķiet, ka kopš 5-dienas ir pagājusi vesela mūžība. Tagad strādājas ar prieku un entuziasmu. Kas gan noteikti nebūs ilgi.

Bet katrā darvas mucā ir jāiepilina nevajadzīga tējkarote medus - sāk beigties pīpes, bet pulkstenis vēl knapi pāri 3-iem. Un kur, lūgtum, palika visi tie, kas šodien naudu solīja? M?