Cēsu

(10)

Ja kāds gadienā nezin - pastāstīšu jums kādu senu, skumju leģendu par to, kāpēc Šulcs nedzer Cēsu alu, ja vien tāda iespēja pastāv. (Ir situācijas, kur nākas grēkot pret savu sirdsapziņu...)


Bija tas sen jo senos laikos, kad Lāčplēša ielā vēl "Šarls" atradās un Šulcs tam blakus, uz Ģertrūdsielas dzīvoja. Un devāmies mēs kādā karstā vasaras dienā uz daiļo Vidzemes pilsētu, uz cēlā Alus rūpnīcu runāt par Lietu. Es devos, Misters kāds un Madame.

Sagaidīja mūs pats Štelmahera k-gs, kas tobrīd pats galvenais Cēsu aldaris bija. Neko, patīkams k-gs, jo izvadāja pa visu rūpnīcu, izdaiļojot šo karsto vasaras dienu ar stāstiem par Alus rašanās procesu un to visu vēl demonstrējot klātienē.

Teikšu atklāti - ieraugot tos cauruļu un uzparikšu mudžekļus es sapratu, ka vadu mudžekļi servertelpās vai koncertu apskaņošanas tehnikā ir banāla niecība, bet tas uz lietu neattiecas. Uz lietu attiecas tas, ka tā (es jau teicu?) bija karsta vasaras diena un gaisā virmoja tīkams Alus aromāts. Misters nekādas emocijas neizrādīja, ibo labi audzināts Uzņēmējs, mēs ar Madame savukārt pamazām pārcēlāmies uz sapņu valstību, kurā gulējām liedagā ar pavērtām mutēm, kurās lēni tecēja ledusauksts un zeltains dzēriens.

Nākamajā epziodē mēs nokļuvām Pašā Galvenajā Cēsu alus noliktavā, kurā Štelmahera k-gs izvilka no plaukta tolaik vēl tik eksotisko kantaino 0.33 ar skrūvējamu vāciņu un apjautājās, vai mēs esam šādas formas pudeli redzējuši. Nē, teicām, neesam, un vēl joprojām cerīgi uz viņu skatījāmies.

Ar to arī ekskursija bija galā. Šķērsojuši saulaino pagalmu (es teicu, ka tā bija karsta vasaras diena?) mēs nokļuvām tveicīgā birojā, lai runātos par Ļoti Svarīgajām Lietām, kur Ļoti Pieklājīgā Sekretāre mums ar cinisku smaidu jautāja, vai mēs nevēlētos kafiju vai tēju.

Kad atgriezāmies Rīgā, Misters devās savās jocīgajās uzņēmēja gaitās, savukārt mēs ar Madame devāmies uz krogu "Šarls", kur uzņēmām savos pārkairinātajos organismos pietiekamu apjomu Zelta alus, lai kompensētu visas dienas gaitā nodarītās pārestības un pēc tam apsolītu sev nekad, nekad vairs nedzert Cēsu alu.

Tā ja...