Ikdienas ainiņas
(1)
07.12.08. 05:00 (bullshits)Ieklīdu pie vietējā ķīnieša, uzpildīt cigarešu krājumus. Rindā aiz manis — viens kvalitatīvs atsaldenis, bet nevis tāds zoļika lohs, bet tāds, kas tikko no Gaja Ričija filmām izkāpis. Vecumā pāri 40, manā augumā, taču divtik platāks. Galvā adīta cepurīte, visu šo biorobota organismu sedz kārtīga tirgus ādas jaka. Un no jakas paduses laukā rēgojas mazā stirniņsunīša deguns; likās, ka apraudāšos no aizkustinājuma.
---
Nezināšu teikt, kādus tieši svētkus pie piektdienas te svinēja, bet etnoss bija acīmredzami izgājis ielās — iekš Anděl gadatirgus, vietējo vokāli instrumentālo mākslinieku uzstāšanās, bērni gūst prieku no trulas sēdēšanas ponija mugurā, хуё-моё, vārdsakot — svētki ne pa jokam. Kas ārkārtīgi satrauca — pīpēdams uz balkona, novēroju vienlaicīgi 3 (trīs!) salavečus ar pavadošajām grupām, katrs manāmi savās gaitās.
Nav tālu tas laiks, kad ziemassvētkus sāks ielīgot jau augustā, tā man šķiet.
---
Izsalkušam cilvēkam parādās problēmas ar acumēru. Sakarā ar to, ka mazumtirdzniecības iestādi Tesco apmeklējām kāreiz pirms vakariņām, tā nu ir sanācis, ka šodien pie ēdienreizes bija suši, rīt būs suši, bet parīt, visticamāk, suši.
Stay tuned.
« Bratislava | DVD »
paklausies
Mos Def: AuditoriumMos Def — tas ir labs nigga. Ļoti labs nigga.
kur varam
satikties
-
Rumpis
07.12.08. 10:59Par pēdējo. Esu pamanījis, ka iepirkto produktu nomenklatūra un daudzums ir ļoti atkarīga no tā, vai pirms tam ir brangi paēsts, vai arī veikalā iets pie ēstgribas sajūtas. Pirmajā gadījumā kasei cauri tiek braukts ar pustukšiem rateļiem, jo "nekas īpaši neuzrunā", bet otrajā gadījumā ar vieniem rateļiem var būt par maz ;-)