Jsme z Lotyšska

(3)

Lai kā mums negribētos domāt, ka esam mēs maza, klusa, bet lepna tautiņa Dzintarjūras krastā — šodien izrādījās, ka nav tik traki, tautieši, nepavisam nav tik traki. Slava un popularitāte mums pa priekšu nāk!

Pie piektdienas vakara, pēc iepirkumu sesijas lielveikalā «Tesco» (Cpt.Morgan Spiced, marinēti astoņkāji un vitamīniem un minerālvielām bagāts jogurta dzēriens) secinājām, ka doties pa tiešo mājup ir zināma apgrēcība. Tāpēc, kā nu gadījies kā ne, attapāmies mēs kādā līdz šim neievērtētā pivnicē pāris pieturu attālumā no patreizējās dzīvesvietas.

Pivnice izrādījās tik augstvērtīga iestāde, ka pat dzīvesbiedre izpildīja neiespējamo un pievārēja až divus kausiņus bezalkoholiskā Radegast. Sīkumos par kroga īpašībām neizplūdīšu, norādīšu tikai, ka alus kausiņš tur pieejams pa veselām 20 kronām, kā arī atmosfēra — kā filmās rāda, bet tas nav svarīgi.

Tad lūk — mazliet aizrāvos ar ikdienu — par slavu un popularitāti. Viena no pivņices galvenajām pazīmēm ir augumā neliels, melnīgsnējs onka — bārmenis. Pirmajā reizē, kad viņš pieplanēja pie mūsu galdiņa, viņa interese aprobežojās ar klientu vēlmju fiksēšanu un piepildīšanu. Otrajā reizē viņš saņēmās uzdot jautājumu no kurienes nāk šie godātie klienti. Noskaidrojis, ka no latvju krasta — noturēja mums ne īsti saprotamu monologu, bet pēc intonācijas varēja noprast, ka vai nu viņš kādreiz ir lējis alu Ķemeru sanatorijas restorānā, (itogo nu bet protams, ka latvieši) vai arī tikko vinnējis derībās par tēmu "kas tie par frīkiem pie tā galdiņa, kas ar tik briesmīgu akcentu runā". Jo protams, ka latvieši.

Trešajā reizē, kad viņš mūs apmeklēja ar kārtējo alus porciju, jautājumu vairs nebija, bija tikai visszinošs apgalvojums.

— Latvija. Jums tur viss dārgi!

— Ko, atvainojiet?

— Cenas, cenas jums visam augstas. Vai ne?

Saki nu, ka mūs Eiropā neatpazīst.