Praha 07-2

(6)

Nu ja, tā jau ir, ka с глаз прочь - из сердца вон. Ij ne vārda neviens par to, kur tad Šulcs pazudis, kā ir zem tilta dzīvot, kā - atiet no 4 dienām nonstop Becherovkas kūres. Bet nu lieta ierasta, tāpēc mēģināšu izlikties, ka jums tas interesē un pāris vārdos atstāstīt, kas un kā un kāpēc.

Lai cik neliktos dīvaini, visas iepriekšējās dienas tika vadītas pašījot kā niggeram sudraba raktuvēs. Jā jā, jau laicīgi bija plānots, ka nebūs te nekāds plezīrs un patīkamais tiks nomākts ar lietderīgo. Bet nupat galvenā Sāpe ir cauri un brīvdienas ir pārliecinoši sākušās.

Tāpēc raportēju no notikuma vietas, ka Š.lv radošā komanda mitinās vienā varen glaunā un mīlīgā dzīvoklītī, ko no Rātslaukuma šķir až pāris kvartāli nesteidzīgas pastaigas. Š.lv kolektīvs ir klusējis visu šo laiku ne tikai tādēļ, ka darbi nomākuši sirdi un dvēseli, bet arī tādēļ, ka domicils ar internāta pieslēgumu, nez kāpēc, vēl joprojām skaitās luksus klase, kā rezultātā tīklu nākas godīgi pizģīt no aiz stūra esošā kroga, novietojot kompi uz paaugstinājuma un pie atvērta loga. Aiz stūra esošajā krogā, savukārt, ir ārkārtīgi dīvaina izpratne par normālu interneta pieslēgumu, kā rezultātā ar figņu nodarboties izdodas tikai tad, kad pēdējie buržuju cūkas tūristi no turienes ir izmesti un konekcija strādā ar pilnu jaudu. Bet tie ir sadzīviskie sīkumi.

No otras puses - tā kā no sadzīviskiem sīkumiem sastāv mūsu ikdiena, gribētos formulēt vienu tip'n'trick jūzeriem, kam parādījies konflikts starp iespējām un prasībām pret sadzīves līmeni: rentēts dzīvoklis ir viens varens spēks. Par spīti naudiņām, kas itkā tiek pārmaksātas par jumtu virs galvas, pretī tiek saņemta iespēja pārrasties kad / kā / kāpēc vien ienāk prātā, iespēja nebarot Kapitālistu Cūku, bet uzšmorēt pašam savas lielveikalā alberts pirktas vakariņas, un visādi citādi padarīt savu dzīvi komfortablāku un, finanšu izteiksmē, saprātīgāku. Padomājiet par to!

In other news. Tā kā pilnvērtīgas brīvdienas ir beidzot sākušās, organizācija izveica uzlidojumu sen iekārotam mērķim - Petržinas kalnam & tornim. Pēc, acīmredzot, veļas mazgāšanas līdzekļu sponsorēta kāpiena tai metāla konstrukcijā, varu teikt tikai to, ka es šo pilsētu mīlu jo aizvien vairāk. Skats no kalna gala + tās jokainās metāla bandūras ir vienkārši elpu aizraujošs. Un pēc laiskas pastaigas pa Petržinas dārziem, pēc visādiem alternatīviem lokiem ap Loretu, jau atkal un atkal nostiprinās pārliecība, ka īstā Prāga ir kaut kur tālu no visiem Astronomiskajiem pulksteņiem, Kārļa tiltiem, Vāclavu laukumiem un citas herņas. Īstā Prāga ir visu laiku tepat blakus, tikai ir jāprotas paspert tos pāris soļus, lai novirzītos no trases, lai ielīstu kārtējā caurumā un noskaidrotu, kas tad tur ir redzams. Ij šī nu ir tā pilsēta, kas nepievils nekad.

Anyway. Rīt ir plānots izsmalcināts un negaidīts uzbrukums Kutna Hora. Ja sudraba raktuvēs izdosies iešņaukt nāsīs ko noderīgu - atpakaļ varat negaidīt. Ja neizdosies - nu tad gaidiet raportu. Stay in touch, aga!