Kultūras lappusīte

(4)

Mūzikas jaunumos šodien pieminēsim pustrakās islandietes Bjorkas jauno tapinājumu "Volta". Jau labu laiku bija aizdomas, ka sievišķis nupat ir pagalam aizgājis ar visu galvu smalkajā pasaulē, taču šī blīvripa izrādās pagalam klausāma un samērā pat augstvērtīga. Nebūs, protams, mūziciņš, kam nebēdnīgi džinkstēt saspringtas darbadienas vai jestra dzertiņa laikā, bet dunēt austiņās, kamēr klīsti pa dzimto pilsētu - самое то. Būšu mājās - padalīšos paklausīties.

Literatūras sakarā, savukārt, nākas uzteikt Bankovski Jr., kura "Drēbes" izrādījās vienkārša, bet patiesīga un sirsnīga literatūra. Vispār, sērija "Mīti", šķiet, ir pelnījusi lielāku uzmanību, jo gan jau minētais opuss, gan Peļevina "Шлем ужаса" ir atstājuši visnotaļ labu iespaidu.

Rubrikā "kino" - sliktas ziņas. Nesen secināju, ka jaunīb'sdienu megaseriāls "Astoņkājis" vairs nekādīgi nespēj noturēt manu uzmanību un interesi. Traki.

Lai gan no otras puses - Ну погоди arī vairs nešķiet smieklīgs. Tā arī nesaprotu, kur man bija entuziasms savulaik karināt ekrānu, ritināt projektora drātis un bez skaņas, no Super-8 lentēm atkal un atkal vērot vienas un tās pašas sērijas. Vai tiešām sāku pieaugt?

Par ko runājot, atkal jau pamanīju, ka man tā arī neizdodas bez domāšanas precīzi nosaukt savu vecumu. Iepriekšpēdējo reizi, kad teicu, ka man 30, mani laipni palaboja, ka nu jau kādu laiku vairs nav. Tāpēc, kad zvanīja anonīms meitiets un interesējās, vai drīkst man uzdot pāris jautājumus neseno 4. maija svinību sakarā, es piedomāju un... atkal samelojos, tikai šoreiz uz augšu.

Pieņēmu, ka tas nav svarīgi. Galu galā, aizvēstures laikos, kad es vēl izglītoju sevi Kultūras jautājumos minētās nozares Akadēmijā, uz pasniedzējas jautājumu par savu vecumu atbildēju pēc inerces - 21.

Kas nebija taisnība nu jau gadus trīs.

Aj, how much difference does it make?