Про культурное

(3)

Aizvadītā nedēļa pagāja augstas mākslas sabiedrībā un ārkārtīgi kulturālā gaisotnē; dies' do aptvert te īsumā visu, kas tika novērots.

Viss šķiet sākās ar Džarmuša "Salauztajiem ziediem". Neticami gaumīgs un mierīgs kino, kam kā kvalitātes garants kalpo blakus sēdējušo tantuļu frāzes ieraugot titrus – atsauksmes a la "prasīsim naudu atpakaļ, чо за гавно". Filmu viennozīmīgi nerekomendēju pilsoņiem ar alternatīvu gaumi un humora izjūtu, kā arī tiem, kas noticēja, ka tā ir komēdija.


Tāļāki, sekojot !ob fiksajai idejai, tika apmeklēta pantomīmas izrāde, kuras nosaukumu es neatceros un kuras saturs tā arī palika tīts biezā maija miglā. Amatierisms un lētums strāvoja un pludoja, bet reizi mūžā kas tāds ir jāredz katram. Lai saprastu, cik viss pārējais ir skaisti.

Veldzējumu pantomīmas cirstajām vātīm meklējām JRT, kur, savukārt, uzrāvāmies līdz šim sliktākajām redzētajām epizodēm seriālā "Latviešu stāsti". Bet estētisko baudījumu tas mazināja tikai nedaudz un šo samazinājumu strauji kompensēja intensīva pasēdēšana Teātra Bārā.

Brīvdienas, savukārt, tika aizvadītas patriotiskā un nacionālistiskā gaisotnē, obzervējot buržuāziskas spriedzes filmas "Banlieue 13", "The Boondock Saints" un "Flightplan". Par visām varu teikt tikai labākos vārdus, jo īpaši par 13. Rajonu, kuram patreizējā politiskā situācija piedod jaunu šarmu.

Vakar tika veikts mēģinājums skatīties "Zatoiči" uz 17" kastītes zilās acs. Baudījums ~13-16% no tā, ko sniedza šī pati filma kinoteātrī.

Agresīva mākslas baudīšana turpinās.