Shulcs.lv
Pēdējie komentētie
Steidzami numurā! (3)
Them Tweets (20)
Vakara maiņa (8)
Velosipēdings Františeku republikā, Pt2. Libkovice pod Řípem- Mělník- Mělník- Mělník (10)
Māksla un Kultūra Písekā (6)
Visvairāk komentētie
Ja kādu interesē... (110)
Freak out! (69)
Domājam uzmanīgāk (68)
Soc. opros (67)
Tiem, kas te ilgāk par gadu (61)
Jaunākais runātavā
tiem kam nav OFFTOPICA (13)
Nez kas no tā visa sanāks?... (18)
Vēl viens horoskops (394)
Pavilkos (9)
Ziemassvētki (6)
 
dienas atziņa
vēl par tēmu
dienasgrāmata

Velosipēdings Františeku republikā, Pt2. Libkovice pod Řípem- Mělník- Mělník- Mělník

 

(10)

21.08.10. 18:05 (velo)

Kā jau var nojaust, iepriekšējā postā aprakstītais, protams, atstāja organizācijas apziņā neizdzēšamas pēdas, taču mācīties no savām kļūdām — tā ir kaut kāda lūzeru metode. Pēc vīkenda lietus mākoņu pašā vidū (par to kaut kad citreiz) entuziasms bija atgriezies (te lasītājs drīkst savilkt paralēles ar bezrūpīgu pastaigu pa grābekļiem) un uz visu galvu sistā trijotne atkal segloja bērīšus, šoreiz lai apmeklētu kolektīvo kamerādku Renātu viņas ārpuspilsētas rezidencē ar krāšņo nosaukumu Libkovice pod Řípem.

Tur netālu esot kalns.

Tas nav smieklīgi.

Vārdsakot pasākums, kā jau allaž, bija rūpīgi saplānots pa minūtei, mēs esam gaiši un pozitīvi cilvēki, smīdināt dievus nav žēl: ap pusdienlaiku satikties Masarika vārdā nosauktajā dzelzceļa stacijā, iegruzīt bērīšus vagonā, atslieties ērtos beņķīšos, lai pēc tam, uzspēlēti elšot, nomītu tos 7km līdz galamērķim. Nu un svētdien pievērstos sportiskām aktivitātēm, ripinoties līdz galvaspilsētai.


Dievi humoru novērtēja un par labo joku — pasniedza mums dāvanu maza, bet bezgala asa un riebīgi izvietota akmentiņa izskatā. Kā dzirkstījošs dunča asmenis, kas, prasmīgas un nežēlīgas rokas vadīts uzšķērž upura miesu... Ops, mazliet aizmuldējos, vārdsakot, tā sīkā hreņ pārdūra dzīvesbiedres bērīša riepu divus kvartālus no mājām.

„Dace? Mēs laikam uz šito vilcienu netiksim." Nu a ko. Izrādās, ka ielejā esošajā velobodē par kameras nomainīšanu prasa 2x mazāk naudas, kā vispār maksā tas gumijas gabals. Toties pie vienām sāpēm piepirku beidzot jaunu velospidometru, līdz tam jau gadu tā arī rokas nedagāja, ta naudas žēl, ta bode nav pa rokai, nu OK, tas nav svarīgi, toties bija otmazka ieriktēties blakus esošajā krogā uz vienu alusu, kamēr pogas saspaida un pieinstalē to duru. Organismam vajadzēja.

Nu lūk, attapīgāks lasītājs, pieņemu, jau ir sācis nojaust tālāko notikumu attīstību. „Klau, a mums tiešām vajag to vilcienu? Var tak vienkārši mīties turp un viss!"

Masarika vārdā dēvētā stacija tiek nekavējoši izsvītrota no galamērķu saraksta, tā vietā sabīdīta tikšanās netālu no pilsētas nomales, bērīši iestumti metro, vajag tikai darīt.

T.i. vajag ne tikai darīt, sākumā vajag zināt visādas nianses, piemēram, kā tieši tikt laukā no pilsētas. Nu kurš varēja zināt, ka uzticamais ceļabiedrs Gārmins iekš telefona izdomās noklāties tieši tajā dienā? Lai arī uzzīmējis +/- precīzu azimutu, viņš spītīgi atteicās konstatēt, kur tad tieši mēs šobrīd atrodamies, līdz ar ko nācās mīt uz izjūtu.

Jūs jau noteikti zināt, ka Prāga nav būvēta ar līmeņrādi un buldozeru, es pat teiktu, ka šī zeltainā pilsēta ir stipri, stipri kalnaina...

'Nuff said, vai ne.

Nosvīduši un izvārguši mēs ar prieku attapāmies pārsimt metrus no sākumpunkta. Kā jau ierasts, zīmes tiek ievērotas tikai pēc tam, kad ir piepildījies tajās vēstītais; šis simboliskais notikums nevienam aizdomāties nelika, kas velti. Nu labi, lika, bet vienīgais aizdomāšanās rezultāts bija smalkāku pilsētas un republikas karšu piepirkšana un smalka veikalnieces nopratināšana par tēmu „kurp braukt, ja mēs gribam projām no šejienes?".

Foto
Attēlā viedoklis par kartē redzamo.

Tālāk sekoja ~30 kilometri laimes, labsajūtas, neremdināma prieka, kaifa par procesu, OK man apnika piemeklēt pozitīvus apzīmējumus, es tādus zinu 150 reizes mazāk, kā negatīvus. Līdz pat nesaprotamajai apdzīvotajai vietai Nová Ves ceļš ir ne tikai līdzens — tas, ar nelieliem, nepatīkamiem izņēmumiem, ir mazliet no-kalna. Kaut kādā miestā nācās bik sabremzēties, lai nepārsniegtu atļauto ātrumu.

Sirdij gavilējot, baudīju to, ko es, savā izpratnē dēvēju par velobraukšanu. Nevis to ārprātu, par ko šis pats ceļš būtu izvērties, ja mēs pa viņu brauktu UZ Prāgu. Ja man būt kaut viena cepure — uzliktu galvā, lai noņemtu to dievību priekšā, kas atsūtīja to sīko akmentiņu, dēļ kura plāns apgriezās par 180 grādiem.

Foto
Attēlā pīppauze, gaidot pārējos

Starp citu, šis ir noteikti jāatzīmē, pa ceļam izbraucām caur kaut kādu nebūt-ne-mazu ciematu, kurā es neredzēju nevienu krogu. Nopietni. Šajā zemē tas ir kaut kas prātam neaptverams, lai gan iedzimtais sārtvaidzīgums un optimisms liek cerēt, ka tur bija 4-5 krogi, vienkārši asprātīgi paslēpti no galvenā ceļa. Bet nu, vārd'sakot, Nová Ves nāca tieši laikā, ar visu metaļoriska paskata kungu aiz bāra letes, kurš labprāt izsniedza mums ledusaukstas Radegast Birrel pudelītes un ar zināmu pietāti pavēstīja, ka šepat viņu krajā kaut kādā tur datumā performēšot (izrunāt ar cieņu!!!) Ozijs Osborns.

Atļaušos mirkli liriskai atkāpei. Līdz pat nesenam laikam es biju pilnīgi pārliecināts, ka gumijas sieviete un elektroniskās cigaretes — tas ir baigi OK, salīdzinot ar bezalkoholisko alu. Manā apziņā šī viela bija stabili ieņēmusi nišu, kurā atradās kopā ar burkānu sulu, klepuszālēm un citām vielām, kas var tikt izmantotas, lai liktu sejas maskas, kompreses uz odu kodumiem, taču dieva dēļ — ne jau iekšķīgai lietošanai. Tad lūk. Pateicoties kopdzīvei ar konceptuālu spirdzinošo dzērienu nelietotāju (dabā jābūt balansam!), es pamazām esmu noskaidrojis, ka nebūt ne visas šīs dziras ir vienā podā izlejamas, pastāv dažādas tehnoloģijas bezgrādīga pivcīša iegūšanai un dažas no tām dāvā visnotaļ malkojamu rezultātu, vismaz tādām situācijām, kad ceļš tiek vadīts gar šošše malu, nākamajā dienā, protams, organisma prasības ņēma virsroku. Meklējiet Bernard 0, Stella Nealko un Radegast Birrel labākajos dzērienu veikalos.

Tad lūk, šajā apdzīvotajā vietā arī Laime beidzās, pēdējie kilometri tika vadīti minot augšup, tad augšup, un tad pa teorētiski līdzenu ceļu, kurš mazliet ved augšup, vārdsakot sasniedzām to sasodīto ciematu, zvanām, prasam tālākas instrukcijas. Kas izrādījās samērā negaidītas. „Tagad mazliet pa labi un pēc tam — pa labi tur, kur būs KOKS".

Atguvušies no smieklu lēkmes mēģinam sekot instrukcijai un ziniet ko? Bija pilnīgi perfekti skaidrs, kur tieši ir jāgriežas pa labi. Tur patiešām bija KOKS.

Nu tālāk tur visāda proza panesas, labdien, sveicināti, māmiņa, vecmāmiņa, kurai rīt dzimšanas diena un nekādas poņas, cik viņai šobrīd ir vai paliks gadu, 3 suņi, 3 kaķi, vakariņas, ekskursija (ciema krutākais krogs/klubs ierīkots bijušās atturībnieku biedrības telpās), kino, naktsmiers. Ā, vēl stāsts par hipermodernajām roku protēzēm invalīdiem, bet to nevar caur burtiem pārstāstīt, klātienē atgādiniet.

Svētdiena sākās ar brīdinājumu par lietu, vētru, krusu un visu pārējo iespējamo ārprātu, kas vien var pūst sejā vai krist uz galvas nabaga ceļiniekam. Domīgi veroties zilajās debesīs, likām šo info aiz auss un devāmies kāpt vēsturiskajā un leģendām apdvestajā kalnā Říp.

Foto
Attēlā Dacīte puķupļavā.

Kalns Říp ir tāda nesaprotama figņa, kas uzmontēta, principā, līdzena lauka vidū. Senie dainotāji vēsta, ka kāds neskaidras izcelsmes jūzeris vārdā (nu vai uzvārdā) Čehs esot šitentajā paugurā uztrausies, apskatījies apkārt, atzinis attēlā redzamo par labu esam un izziņojis visiem līdzskrējējiem, ka šī otniņe būšot Čehija. Nu kaut kā tā, es, godīgi sakot, niansēs neiedziļinājos.

Foto
Attēlā Prāga, kas teorētiski no turienes esot redzama

Uzraksts augšā rodamajā krogā (es jau teicu, ka tie šajā valstī ir praktiski visur?) vēsta: kas Muhamedam Meka, čeham — Říps. Nācās mērot františeku ciltstēva veikto ceļu, teoretizējot, ka principā tak, var gadīties, viņš Renātkas mājas pagalmā kādā brīdī apsēdies elpu atvilkt. Vai pačurājis.

Foto
Attēlā uzraksts augšā rodamajā krogā.

Nu un tā-šitā, te nu mēs nonākam līdz atpakaļceļam. Lai nebūtu jāmēro visu-laiku-augšup un jau-redzēto trasi nr. 608, radās gaiša ideja mest līkumu caur netālu dislocēto pilsētiņu Mělník. Da kaut kādu padsmit kilometru attālumā esot, tik cik kaķim šķaudīt. Ap to laiku pieslēdzās arī solītais vējš, līdz ar ko mīties nācās pat ceļam vedot lejup. Man nepatika.

Foto
Attēlā personāžs no kinofilmas "Bezgalīgais stāsts"

FotoFotoFotoFoto
OK, pierunājāt, attēlā galamērķis

Minētā pilsētiņa lepni slejas pakalna galā, nu kurš gan par to būtu šaubījies. Dēļ šī fakta, tiek pieņemts lēmums izmantot kāda viesmīlīga kroga pakalpojumus, lai ieturētu nelielu pusdienas pārtraukumu, sakarā ar ko ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka tas viņu vietējais alutiņis ir vellos smeķīgs, taisni vai žēl, ka galvaspilsētā nekur nav redzēts. Vispār, viena no ČR gaišajām iezīmēm ir lokālās alus darītavas, kuru produkti nopērkami ierobežotā areālā, var pamēģināt visādas smeķīgas zortes, nevis regulāri uzņemt Gambrinus da Radegastus.

Foto
Attēlā rātslaukums

„Sakiet, kurp jābrauc, lai tiktu uz [vietas nosaukums pa ceļam uz Prāgu]?" — „A tur, eku, pa labi".

A tur, eku, pa labi, piepeši atrodas negaidīts veloceliņš kaut kādā nezināmā virzienā. Neticēdami tādai laimei, mēs droši, lepni un pilnīgi brīvprātīgi parakstījām navigācijas pakalpojumu iegādes līgumu ar Susaņina k-ga uzticamiem pēctečiem.

Labu laiku mums priekšā rēgojās visu čehu ciltstēva iemīļotais paugurs, kas zemapziņā izsauca tādu kā atpakaļ-braukšanas sajūtu. Tad mums priekšā rēgojās Mělník. Tad mēs it kā no tā attālinājāmies. Tad, pēc viltīga pagrieziena, priekšā parādījās Mělník. Tad izrādījās, ka šis veloceliņš ir tikai būvniecības procesā un kaut kādi pāris kilometri tika veikti grabot pa akmeņiem, kuri pacietīgi gaidīja apliešanu ar asfaltu.

Jo veloceliņš, kā jau es minēju — tā nav ietves pārkrāsošana slidenā krāsā. Veloceliņi ir, lielākoties, pilnīgi atsevišķi inženiertehniski veidojumi, kas tikai īpašas vajadzības gadījumā pārklājas ar trotuāru vai mazāk noslogotu šoseju. Viņi tiek būvēti daudzdesmit kilometru garumā, būvēti, es uzsvēršu. Visi maršruti numurēti kā pieaugušo šosejas, krustojumi, ceļazīmes, utt, utt. Konkrētās trases finansētāji, spriežot pēc info plakātiem — ¼ Prāgas pilsēta, ¼ Vidusčehijas novads, ½ — ES finansējums. Viela pārdomām, nekas vairāk.

Foto
Attēlā sistemātiski acu priekšā uzpeldošais skats

Vobšem, nomalušies pa akmeņiem, smiltīm, saēdušies ceļmalas plūmes un kārtējo reizi sākot braukt Mělníka virzienā, radās sajūta, ka nupat jau pietiek. Smieklīgi, protams, bet katra joka svarīga sastāvdaļa ir — laikā beigt. Tā kā Nová Ves (tā tā vieta, kur mēs, īsi pirms maršruta beigām relaksējāmies iepriekšējā dienā) joprojām bija netālu, nointervējām vietējos romantiķus par veidiem tur nokļūt un kā galamērķi nostādījām dzelzceļa staciju.

Ā, nu ja neskaita tādu niansi, ka, kā izrādās, dzelzceļa stacijas tur nemaz nav.

Mīšanās pa autostrādi, kas izrādījās vienīgais veids, kā nokļūt tur, kur mēs bijām plānojuši nokļūt, ir īpašs, neaizmirstams eksperienss. Principā tas ir aizliegts. Tagad es ļoti labi saprotu, kāpēc tas ir aizliegts. Īpaši neveikla situācija izvērtās krustojumā, kur formāli mums pienācās priekšroka, bet izdzīvošanas instinkts neļāva bezkaunīgi mest krustā ar citu šošeju, līdz ar ko mulsa visi iesaistītie.
Pēc apm. 25 kilometru ņemtnes, vārdsakot, mūsu priekšā pavērās ceļazīme: Mělník — 10 km. Domās es tai zīmei eleganti uzspļāvu. Realitātē, protams, ne, es esmu pārāk labi audzināts.

Līdz vilcienam stunda, līdz tumsai — krietni mazāk, vēl pēdējās pārdomas par mīšanos vs. čukčukbāņa pakalpojumi, bet nu Pārdabiskie Spēki bija informētāki par mums un kaut kā rekomendēja ideju par vilcienu.

Foto
Dooh

Pareizi darīja. Brīdī, kad omulīgais City Elefant piestāja Masarika vārdā dēvētajā stacijā, no debesīm ar nevaldāmu jaudu krita ūdens visos savos iespējamos agregātstāvokļos. Laimīgā kārtā metro 2 soļi no stacijas, savukārt izkāpjot Smihovā viss ārprāts jau bija rimies, lai atsāktos īsu brīdi pēc tam, kad pārradāmies mājās, jau ar dubultu jaudu.

A sākās tas viss ar vienu vienīgu akmentiņu riepā.

„Eu, man tiešām patīk ar jums braukt", stacijā, pēc valcerēšanas pa peronu, teica kamerādka Dacīte, „mums obligāti kaut kad drīzumā vēl kaut kas jāuzorganizē". Noteikti reportēšu.


« Velosipēdings františeku zemē, Pt.1: Berouna   |   Lovesong »

ansis

21.08.10. 22:33

kā vienmēr - smuki un jautri uzrakstīts - prieks lasīt!


Šulcs: TNX, patīkami dzirdēt (lai arī līdz galam nepiekrītu, hehe)



Dzhonijs

22.08.10. 16:07

Svilini ka vienmēr :)! Uzlaboja omu un apetīti svētdienas dienā :).



Kameradka Dacite

23.08.10. 00:17

Nu, Robert, man prieks lasit musu spontano celojumu aprakstu! Savadak nekad isti nevar saprast ka tu tajos braucienos isti juties :-) !!!


Šulcs: Dacīt, cilēk mīļo, tev tik tiešām, nopietni, kaut uz sekundi likās, ka man nepatika???



cloned_pt

23.08.10. 11:05

rātslaukumam iskatās laba krāsa, bet ne visai noturīgas putas.



rediiss Reģistrēts

23.08.10. 12:45

baltais lops, awwww!



Kameradka Dacite

23.08.10. 13:13

Ne, man nelikas ne mirkli ka tev nepatika.. Tikai briziem likas ka esi gatavs uzbrukt visiem kas velosipedu izdomajusi un saplosit tos gabalos :-)


Šulcs: Nē nu ja kāds no viņiem būtu parādījies tajā jocīgajā ciematiņā tieši pirms Berounas, iespējams, ka sekas būtu neprognozējamas :)



ХУИ, НЕ НА-ХУИ!

01.09.10. 08:10

Labais, a nah jūs tur visi uz Čehiju pārvākušies, nevis SibĪriju vai vēl labāk - palikuši LV?



Vārdss

08.03.16. 13:00

Tāds vārds ''velosipēding'' tiešām eksistē ? :D



igors

28.11.16. 12:36

Man pietrukst sis pasakums.
Vai lidzigi notiks ari 2017.gada?



Šulcs Reģistrēts WWW

28.11.16. 12:57

Nē, Igor. Nenotiks. Ej, postē savu spamu citur.



Vārds

mails:

http://

Comment: Šo neaizpildīt!

Не пизди, сын мой, да не пиздим будешь.

paklausies

Mos Def: Auditorium

Mos Def — tas ir labs nigga. Ļoti labs nigga.

kur varam
satikties

-

Reklāma

Kur palikt Jūrmalā? Apartments Livia, lietotāj, tikai tur!___
Velosipēdings Františeku republikā, Pt2. Libkovice pod Řípem- Mělník- Mělník- Mělník (10)

Velosipēdings františeku zemē, Pt.1: Berouna (11)

Urbānsaiklinga īpatnības (2)

Urbānsaiklings (4)

Maintenance (6)

Юбилейное (9)

Them driving machines (6)

Freeride II (3)

Freeride (6)

___