Ragga

(3)

Lai kaut nedaudz izvēdinātu darba uzkarsētās smadzenes, kā gadījies – kā ne, apmeklējām vecā lāga niggas Horace Andy performanci iekš Roxy NoD, sadarbībā ar rastafāriem no Dub Asante. Vecais nigga Horācis tika stādīts priekšā ar visādiem pacilātiem "Jūs viņu zināt no Massive Attack, bet mēs viņu zinām kā dzīvu regeja leģendu", taču tas neliedza labāko programmas daļu veidot no visādiem dīvaini skanošiem «Man Next Door». Kopumā patīkami, par spīti tam, ka ragga mūziciņa, lai arī ausi un dvēseli priecējoša, tomēr šķiet salīdzinoši vienveidīga. No otras puses — es personīgi pazīstu ļoti labu cilvēku, kurš spēj atšķirt divas rūcošu metālistu blices, no kurām viena ir cool, redzies, bet otra nē.

Anyway, štrunts par to. Par Roxy gribēju bilst kādu vārdu. Gribēju teikt, ka es galīgi jūtos svešs mūsdienu izklaides pasaulē. Nu neizprotu to XXI gadsimta jaunatni, visas tās modernās vēsmas un dzīvesstilus. Sveši man šķiet tie sterilie klubi ar skābekļa bāriem, svaigu dārzeņu sulām, ūdens glāzēm un amfetamīna ripām. Dīvainās vietas ar smuki safrizēto jaunatni, kas tīksmi raugās dzirkstošajā ledū, kam uzlieti 40 grami viskija.

Tieši tāpēc minētais klubs momentā lika nožēlot, ka neesmu tur iegriezies ātrāk. Krietni piepīpēts (drīkst, kur vien vēlies), dažādu krāsu rastamāni dalās zaļajā labumā un kūpina to kreņķi neķerot, gana apbružāta atmosfēra — tas teju ir mans vecā oldscool perdeļa ideāls. Noteikti iešu vēl, pēc pāris nedēļām tur Tricky, ja kas!