Šengena, Abrene un nacionālais spēks

(5)

Lasu komentārus pie dienas ziņām un daudz domāju. Domāju par to, ka ir laiks pārskatīt savu viedokli un sliekties uz to, ka Abreni Krievijai atdot tomēr nevajadzēja.

Abreni vajadzēja paturēt un izveidot tur no LR juridiski neatkarīgu Mazlatviju (vai Dižlatviju, pēc vēlēšanās), uz kurieni varētu beidzot droši emigrēt visi tie, kam ES ir ļaunuma sakne un pievienošanās Šengenas līgumam — nāvesspriedums viņu latviskajai pašapziņai, kā arī mūsu valstij kopumā. Cik lasu Vidējo Delfu Komentētāju (VDK) — nākotne iezīmējas drūmos toņos. Mūsu plaukstošo nācijas ekonomiku apdraud turki, kas jau padarījuši Vāciju par nabagmāju, kur jebkurš Hanss par maizes garoziņu nosist gatavs; nu viņi dosies uz pēdējo pārticības saliņu Eiropā. Mūsu sociālo nodrošinājumu apdraud niggeri, dēļ kuriem Lielbritānija ir bankrota priekšā un kuri meklē valsti ar stabilākām sociālajām garantijām. Pār robežu jau parīt sāks gāzties narkodīleru un prostitūtu ordas, kam līdz šim iekļūšana valstī bija ni un ni aizliegta, jo Latvijā vispār neviens tā īsti nevarēja iekļūt, ja vien nebija iemācījies himnu un zvērējis lojalitāti. Un viss, kaput un hanuriki mūsu Tautasdziesmai un Likteņupei, jo visi, kas jau gadiem tīkojuši pārkrievot Juri, pārgulēt ar Ievu vai vienkārši iespļaut Daugavā, beidzot varēs bez kavēkļiem realizēt savu plānu. Pirms tam viņiem tādas iespējas nebija, jo bija vajadzīga Pase. Ij nedo' dies' vēl pa radio sāks ārzemju valodā dziesmas atskaņot, tputputpu.

Tad lūk, tur viņi būtu drošībā no visām šīm šausmām, kas draud plosīt mūsu Dievzemīti. Pie varas beidzot būtu NSS, viņiem starp citu programmā tālredzīgi iekļauta vispārējā militārā apmācība — mazai valstiņai pie Krievijas robežas varētu noderēt. Nav gan skaidrs, kā šī varenā republika pelnīs, jo ja reiz visi tā satraukušies, ka Turks vai Kazahs atņems darbu, tad jūtams, ka neko vairāk par Dainošanu pilsoņi nepieprot, bet no otras puses — nav jau arī līdz galam skaidrs kā (un «vai», ja tā padomā) pelna LR, tā ka tur nekādām problēmām nevajadzētu rasties.

Tā ka — ij viņiem sirds būtu mierīga, ij mums klusāk, mazāk satrakotu trubadūru. Ko zini, varbūt no tiesas pēc pāris gadiem mēs būtu nodzīvojušies līdz tikpat nožēlojamam līmenim, kā kāda francija vai austrija vai cita žīdmasonu līgumā cietusi valsts un ar skaudību skatītos uz mūsu bāleliņu mazo republiku, kas dzīvotu lepni un augstu paceltu galvu aiz betona mūra.

Bet visus pārējos, ko šī VDK liga neskar, apsveicu ar faktu, ka mēs (gan .lv gan .cz, lai neparādās liekulības elementi) beidzot tiekam uzskatīti par baltajiem cilvēkiem. Skat, kad došos uz Vecdaugavu ikgadējo Jāningu izveikt, varēšu pat nevilšus pasi aizmirst mājās. Vivat!